|
Zvani uz Latviju 2 centi minute
| |
- Ceturtie un pēdējie saulgriežu svētki ir Ziemassvētki - laiks, kad diena
ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties
un dienas stiepjas garākas.
- Pate saulgriežu diena ir 22. decembrī. Taču, cik varam spriest no tautas
dziesmās un citiem materiāliem, Ziemassvētki svinēti 3-4 dienas sākot ar
20.-21. decembri.
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
- Kā jau visus saulgriežu svētki, arī Ziemassvētkus svinēja itin līksmi.
Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki doncōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.
- Protama lieta, Ziemassvētki ir ļoti gaidīti.
Simtiem cepu kukulīšu
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.
- Tiem gatavojas savlaicīgi: sakopj sētu, izpušķo istabu dažādiem
rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām, dzijas.
Ziemassvētkos īpaši iecienīti bija puzuri - pakarami pušķojumi, kas parasti
gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā
arī saulītes - tupenī sadurti salmi vai niedres.
- Tiek gatavoti ēdieni un dzērieni. Par neatņemamu Ziemassvētku galda
sastāvdaļu uzskata cūkas smeceri, ķūķu jeb koču (Ziemassvētkus pat citkārt
saukuši par Ķūķu vakaru), pupas, zirņus, putraimu desas, pīrāgus, alu.
Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.
Kas man koču ir nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
- Ziemassvētkos dziedāja dziesmas, gāja rotaļās. Par īpašām Ziemassvētku
rotaļām pētnieki uzskata tās, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza - tā
esot gaismas cīņa ar tumsu, kas noris Ziemassvētkos.
Treis dīneņas Zīmassvātku,
Pataisom oluteņu;
Nu jir laiks viļceņam
Kozu gyut dōrzeņā!
- Izplatīta Ziemassvētku vakarā bija arī nākotnes zīlēšana.
Gāju bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzieda,
Tad būs miežu vasariņa.
- Ziemassvētku vakarā notiek bluķa vilkšana (ne velti to mēdz saukt arī
par Bluķa vakaru) - iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām
mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējajās
sadedzināja.
- Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup
un mudina atgriezties, citi - ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek
savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot.
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.
- Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm ir budēļos, ķekatās jeb
čigānos iešana. Tomēr, tā kā ķekatās lekts ne tikai Ziemassvētkos, bet jau
no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem, tad mēs tās esam izdalījuši atsevišķā lapā.
- Vēl varētu piebilst, ka tev tik labi pazīstamā Ziemsvētku eglīte un
Ziemsvētku vecītis ir ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100-150 gadiem.
Ziemassvētki nav nekādi klusie miera svētki, tajos skaļi jālīksmojas.
- Nu ko, viena gada saulgrieži cauri, bet nebēdā, nākamais vairs nav aiz
kalniem - nāk pavasaris un sākas jauns gads ar saviem saulgriežiem.
Eite prom Ziemassvētki
Ar saviem pīrāgiem;
Mums atnāks Lieldienītes
Ar raibām oliņām.
|
