|
Zvani uz Latviju 2 centi minute
| |
Senāk latvieši
laiku skaitīja ne tā, kā mēs šodien. Dažādos laikos viņi
lietoja atšķirīgus
kalendārus, tomēr visu to pamatā ir izmaiņas dabā. Lai
novērotu dienas un nakts, arī
gadalaiku maiņu, nekādi instrumenti vai smalki mehānismi nav
vajadzīgi - arī mēs taču bez pūlēm spējam atšķirt
ziemu no
vasaras. Bet kāpēc
pavasarim vienmēr seko vasara, tai atkal
rudens, tad, kā likums, nāk ziema un pēc tam viss sākas no
jauna? Mūsu dienās zinātnieki teiktu: "Tā notiek tāpēc, ka Zeme
riņķo ap Sauli". Senatnē ļaudis no paaudzes paaudzē krāja
zināšanas par Saules kustību debesīs. Viņi ievēroja, ka Saule
katru gadu noiet vienu un to pašu ceļu. Par to, kā saules ceļš
izcēlies, vēstī teika:
| |
Sen, sen atpakaļ debesis ir bijušas plakanas kā dēlis.
Velnam tas nepagalam nava paticis. Velns ko? Palīdis zem
debesīm un sācis celt uz augšu, gribēdams debesis
aizdabūt prom no Dieva acīm. Vidus cēlies gan, bet malas
ne. Velns sapiktojies un stingriem soļiem skrējis lejup.
Tā vēl šo baltu dienu saule staigā pa Velna pēdām.
|
|
Visos gadalaikos saule virs apvāršņa
pusdienā nepakāpjas vienādi augstu. Vasaru tā tek augstāk;
visaugstāk saule uzlīgo Zāļu dienā - tad Latvijā ir pati garākā
diena gadā, kurai seko īsākā,
Jāņu, nakts. Nākošā, 23.jūnijs, ir īstā Jāņu diena. Agrāk
uzskatīja, ka jauna diena (diennakts) sākas vakarā, tāpēc arī
Jāņu svinēšana iesākās 22.jūnija vakarā.
Ziemas dienās saules ceļš iet zemu virs apvāršņa. Viszemāk
pie debesu loka tā paceļas 22.decembrī. Tā savukārt ir pati
īsākā diena gadā, kuru nomaina visgarākā nakts. Ap šo laiku
latvieši svin
Ziemassvētkus.
Rudenī, 23.septembrī, un pavasarī, 21.martā, diena
un nakts ir vienāda garuma. Arī tie ir nozīmīgi pieturas
punkti Zemes ritējumā ap Sauli. Tāpēc rudenī senči
attiecīgajā laikā svinējuši
Miķeļus, bet pavasarī -
Lieldienas.
Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi tiek saukti
par saulgriežiem, jo tajos saule it kā pagriež, maina
savu ritējumu.
Saulgrieži iedala gadu četros lielākos posmos.
|
|
Vēl būtu jānoskaidro viens svarīgs jautājums: kāpēc šodien
cilvēki Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus un Miķeļus svin pavisam
citās dienās? Kad vācu krustneši iekaroja tagadējo Latvijas
teritoriju, viņi atnesa šurp kristīgo ticību. Kristiešiem bija
savs kalendārs un savas svinamās dienas, taču pagāniem tās bija
svešas. Lai padarītu savus svētkus saprotamākus un izskaustu
vietējās tradīcijas, katoļu baznīca tos piekārtoja senajiem
pagānu svētkiem. Laikam ritot, pagānu un kristīgās tradīcijas
saplūda, izveidojot tādus svētkus, kādus svinam pašlaik. Datumi,
kuros tos svinam, nāk no katoļu kalendāra, tomēr liela daļa
paražu ir saglabājušās no pagānu laikiem. |
