Mājas Lapa
Kalendārs
Lieldienas
Jāņi
Apjumības
Ziemassvētki


Zvani letak uz Latviju

Zvani uz Latviju 2 centi minute


 

Saulgrieži

     Senāk latvieši laiku skaitīja ne tā, kā mēs šodien. Dažādos laikos viņi lietoja atšķirīgus kalendārus, tomēr visu to pamatā ir izmaiņas dabā. Lai novērotu dienas un nakts, arī gadalaiku maiņu, nekādi instrumenti vai smalki mehānismi nav vajadzīgi - arī mēs taču bez pūlēm spējam atšķirt ziemu no vasaras. Bet kāpēc pavasarim vienmēr seko vasara, tai atkal rudens, tad, kā likums, nāk ziema un pēc tam viss sākas no jauna? Mūsu dienās zinātnieki teiktu: "Tā notiek tāpēc, ka Zeme riņķo ap Sauli". Senatnē ļaudis no paaudzes paaudzē krāja zināšanas par Saules kustību debesīs. Viņi ievēroja, ka Saule katru gadu noiet vienu un to pašu ceļu. Par to, kā saules ceļš izcēlies, vēstī teika:
 

      Sen, sen atpakaļ debesis ir bijušas plakanas kā dēlis. Velnam tas nepagalam nava paticis. Velns ko? Palīdis zem debesīm un sācis celt uz augšu, gribēdams debesis aizdabūt prom no Dieva acīm. Vidus cēlies gan, bet malas ne. Velns sapiktojies un stingriem soļiem skrējis lejup. Tā vēl šo baltu dienu saule staigā pa Velna pēdām.  
   

     Visos gadalaikos saule virs apvāršņa pusdienā nepakāpjas vienādi augstu. Vasaru tā tek augstāk; visaugstāk saule uzlīgo Zāļu dienā - tad Latvijā ir pati garākā diena gadā, kurai seko īsākā, Jāņu, nakts. Nākošā, 23.jūnijs, ir īstā Jāņu diena. Agrāk uzskatīja, ka jauna diena (diennakts) sākas vakarā, tāpēc arī Jāņu svinēšana iesākās 22.jūnija vakarā.
    Ziemas dienās saules ceļš iet zemu virs apvāršņa. Viszemāk pie debesu loka tā paceļas 22.decembrī. Tā savukārt ir pati īsākā diena gadā, kuru nomaina visgarākā nakts. Ap šo laiku latvieši svin Ziemassvētkus.

    Rudenī, 23.septembrī, un pavasarī, 21.martā, diena un nakts ir vienāda garuma. Arī tie ir nozīmīgi pieturas punkti Zemes ritējumā ap Sauli. Tāpēc rudenī senči attiecīgajā laikā svinējuši Miķeļus, bet pavasarī - Lieldienas.
    Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi tiek saukti par saulgriežiem, jo tajos saule it kā pagriež, maina savu ritējumu.
    Saulgrieži iedala gadu četros lielākos posmos.
 
Ornaments (3 Kb)
    Vēl būtu jānoskaidro viens svarīgs jautājums: kāpēc šodien cilvēki Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus un Miķeļus svin pavisam citās dienās? Kad vācu krustneši iekaroja tagadējo Latvijas teritoriju, viņi atnesa šurp kristīgo ticību. Kristiešiem bija savs kalendārs un savas svinamās dienas, taču pagāniem tās bija svešas. Lai padarītu savus svētkus saprotamākus un izskaustu vietējās tradīcijas, katoļu baznīca tos piekārtoja senajiem pagānu svētkiem. Laikam ritot, pagānu un kristīgās tradīcijas saplūda, izveidojot tādus svētkus, kādus svinam pašlaik. Datumi, kuros tos svinam, nāk no katoļu kalendāra, tomēr liela daļa paražu ir saglabājušās no pagānu laikiem.

Interesantas idejas par biletens.com, iesūtāmas IB veidotājam tīmeklī Ralfs Niedra
Copyright © 1951 - 2013 Dienvidkalifornijas Latviešu Biedrības Izdevums
Saite papildināta: 26 Oct 2013 21:11:26