Sadzīvē par kalendāru biežāki sauc driķētu grāmatu, kurā dienas vienam gadam uzskaitītas, tomēr šī nozīme ir tikai atvasināta. Pamata nozīme, par kuru še arī runāsim, ir laika skaitīšanas sistēma, tātad veids, kā ļaudis skaita laiku, pēc kādām noteiktām dabas parādībām vadoties (pielikumos gan ievietoti arī sakāmvārdi, ticējumi un mīklas, kuros vārds "kalendārs" lietots grāmatas nozīmē).
    Cilvēka dzīves rituma pamatā ir trīs astronomiskas parādības - dienas un nakts, Mēness fāžu, kā arī gadalaiku mīšanās. Dabiski, cilvēks tām deva vārdus un tā radās dienas (diennakts), mēneša un gada jēdzieni. Viss bija labi, kamēr cilvēks nemēģināja atrast starp tiem sakarības. Problēmas radās, mēģinot gadu sadalīt mēnešos un dienās, kā arī mēnesi dienās. Izrādījās, ka gadā nav vesels skaits mēnešu, bet gadā un mēnesī - dienu. Tā kā cilvēks sadzīves vienkāršošanai tomēr gribēja nonākt pie kādas sakarības, pie kam veselos skaitļos, tad nekas cits neatlika, kā izvēlēties kādu no jēdzieniem par pamatu un pārējos pielāgot tam. Visdabiskāk bija izvēlēties īsāko - dienu.