|
|
|
Zvani uz Latviju 2 centi minute |
Tad, kad pienākusi gada visgarākā diena, kurai seko īsākā nakts,
latvieši svin Jāņus. Īstā Jāņu diena pēc Gregorija kalendāra ir 23.jūnijā.
Tā kā Jāņu naktī arī raganas un burvji nesnauda, vajadzēja nodrošināties pret viņu kaitējumiem. Tādā nolūkā pie durvīm un arī citās vietās lika pīlādžu zarus. Ļaunuma atvairīšanai noderēja arī dadži, nātres, dažādi asi priekšmeti. Īpaši no skauģiem sargāju lopu laidaru.
Kad visi priekšdarbi bija pabeigti, posās uz Jāņu svinībām, apvilka godadrānas. Meitas un sievas Jāņu vakarā rotājās ziedu vainagiem. Puišiem un vīriem galvās bija ozollapu vainagi. Visupirms aplīgoja saimnieku un saimnieci. Viņus šajā vakarā godāja par Jāņu tēvu un Jāņu māti. Visi pārējie, gan pašmāju ļaudis, gan ciemiņi, tika saukti par Jāņa bērniem. Jāņu tēvs un Jāņu māte pateicās par veltēm, vainagiem un zālēm, un aicina Jāņa bērnus pie galda. Uz galda nedrīkstēja trūkt siera un alus.
Par līgotnēm Jāņu dziesmas sauc tādēļ, ka tām raksturīgs īpatnējs stiepts piedziedājums "līgo". Taču ir sastopami arī citi, piemēram "līgā", "līgē", "līgo, Jānīt" u.tml. Latgalē izplatīts ir "rūtō", "rūtoj". Jāņu bērni aplīgoja visu, ko vien vēlējās. Aplīgojuši savu saimniecību, tie devās uz kaimiņiem un aplīgoja arī tos. Jāņa bērni bija gaidīti, jo viņu ierašanās sekmēja pārticību un saticību mājā. Ciemošanās laikā allaž notika arī apdziedāšanās ciemiņu un mājinieku starpā. |
Interesantas idejas par biletens.com,
iesūtāmas IB veidotājam tīmeklī
Ralfs Niedra
|