|
Zvani uz Latviju 2 centi minute
| |
|
Astronomiskie rudens
saulgrieži - brīdis,
kad nakts kļūst tikpat gara kā diena, ir 23. septembrī. Tomēr no
folkloras materiāliem varam spriest, ka saulgriežu svinības
laika gaitā tika piesaistītas Miķeļa dienai - 29.septembrim.
Tādēļ šos svētkus bieži vien mēdz saukt par Miķeļiem.
| |
Mikālīts bagāts
vīrs,
Tas atnāca zābakos;
Šādi tādi laikgadīni
Nāca kārklu vīzītēs.
|
Ap šo laiku arī visai labībai
jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Tādējādi
saulgriežu svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, no
kurienes arī nosaukums Appļāvības. Viena no svarīgākajām
pļaušanas beigu izdarībām ir Jumja dzīšana jeb ķeršana, no kuras
cēlies nosaukums Apjumības. Protams, sākotnēji Appļāvības/Apjumības
svinētas, kad raža nopļauta, kā nu kurā vietā un kā nu kuru gadu,
bez noteiktas piesaistes kādai dienai. Tomēr ar laiku arī šie
svētki piesaistīti Miķeļiem un zināmā mērā saplūduši ar tiem.
Jumis ir auglības un ražības nesējs. Saglabājušies tā
izskata apraksti, kurus vieno izpratne par Jumi kā par dabas
veltēs tērptu vīriņu.
| |
Es redzēju vecu
vecu
Pa olaini staigājam.
Tas bij mūsu miežu Jumis
Dzelteniem zābakiem,
Dzelteniem zābakiem,
Sarkanzaļā vestītē.
|
Jumim acīmredzot ir sieva, arī bērni.
| |
Jumīts veda
Jumaliņu
Rudzu ziedu vizināt:
No kalniņa lejiņā
Kūpēt kūp kumeliņi.
|
Vasarā Jumis dzīvo ārā - druvā, mežā -
augos, kas saauguši pa divi vai vairāk kopā, piemēram divās
vārpās uz viena stiebra. Atrast Jumi skaitījās laba zīme, jaunai
meitai tas varēja nozīmēt drīzas kāzas.
| |
Es atradu rudzu
Jumi
Deviņām vārpiņām;
Šogad būs tautu dēls
Deviņiem kumeļiem.
|
Laika gaitā Jumja tēls sadalījies un
katrai labībai, augam ir savs atsevišķs Jumis.
| |
Mīžu Jums ar Auzu
Jumu
Obi leli līlējās:
Mīžu Jums līlējās,
Jam ir veiri dzārōjeni;
Auzu Jums līlējās,
Jam ir bāri kumelēni.
|
Apjumībās Jumis jānoķer un jāpataupa
citam gadam, tādējādi nodrošinot auglību arī turpmāk. Bijuši
dažādi Jumja ķeršanas veidi, tomēr galvenā doma bija pļaut no
āra uz vidu, neļaujot Jumim aizbēgt, un, kad palikusi maza,
nenopļauta labības kopiņa, paglabāt to (un Jumi tanī) līdz
nākamajam gadam - vai nu to vienkārši sasienot un izravējot, vai
uzliekot akmeni, vai nopinot no tās vainagu un noliekot to klētī,
vai kā citādi.
| |
Vysu dīnu Jumi
dzynu
Pa lelū teirumeņu;
Tī sadzynu, tī sajēmu
Teirumeņa galeņā,
Teirumeņa galeņā,
Zam palāku akmisteņu.
|
Protams, kā jau pa svētkiem (un
piedevām vēl rudenī, kad ēdamā visvairāk), tiek dūšīgi ēsts un
dzerts. No jaunās labības tiek cepts liels Jumja maizes klaips.
| |
Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Pieci vīri, seši zirgi,
Nevar klaipu kustināt.
|
Bez šaubām, netrūkst arī citu ēdienu un
dzērienu. Mielasta laikā dzied dziesmas, iet rotaļās un dančos.
Īpaši atzīmējama cīņa ap steberi. Saimniece barvedei (parasti -
aktīvākajai, mutīgākajai sievai, kas spēj gan sievu un meitu
baru vadīt, gan puišus kārtīgi apdziedāt) iedod steberi - diegā
savērtus burkānu un pāri sīpolu (var būt arī citi līdzīgas
formas dārzeņi vai augļi). Barvede un citi sievišķi ar steberi
kaitina puišus.
| |
Dziedi, dziedi,
barvedīte,
Ar to āža steberīti;
Puišiem nāsis izbadīšu
Ar to āža steberīti.
Dziedat, meitas, dziedat, sievas,
Sargājati steberīti.
|
Puiši mēģina steberi atņemt, un sākas
jautrs cīniņš, līdz puiši steberi dabū un savā starpā sadala.
Viena no vārda stebere nozīmēm, kurā tas šinī gadienā
droši vien lietots, ir pipele. Bez tam, tā kā uz Miķeļiem
parasti kāvuši āzi un tautasdziesmās pārsvarā runa ir par "āža
steberīti", ir pamats uzskatīt, ka agrāk cīņa notikusi ap īstu
āža pipeli, nevis tās atdarinājumu.
| |
Plūciet, manas
plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā;
Pašai bara vedējai,
Tai tā āža steberīte.
|
Vispār, Apjumības bijušas nerātni
svētki, kā jau auglības svētkiem pienākas.
Tā kā raža līdz Miķeļiem tika novākta, tad bija īstais laiks
gadatirgum, kur tirgoties un mīties, kalpu nākamam gadam nolīgt,
varbūt arī nākamo sievu saderēt. Miķeļi skaitījās pēdējais laiks,
kad derēt. Ja līdz Miķeļiem meita nebija bildināta, tad gandrīz
droši vēl viens gads meitās jādzīvo.
| |
Slauku savu
pagalmiņu,
Miķeļdienu gaidīdama;
Kad atnāca Miķeļdiena,
Sviežu slotu sētmalē,
Lai sapuva tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalē.
|
Mūsdienu latviešu sabiedrībā rudens
saulgrieži ir gandrīz aizmirsti, un atšķirībā no
Lieldienām,
Jāņiem un
Ziemassvētkiem,
tikpat kā netiek svinēti. Daļēji tas izskaidrojams ar tautas
urbanizāciju, attālināšanos no lauku darbiem, līdz ar ko ražas
novākšanas beigas netiek izjustas kā kaut kas īpašs, daļēji ar
to, ka ap Miķeļiem nav lielu kristiešu svētku, ar kuriem
Apjumības būtu varējušas saplūst un pastāvēt baznīcas "pagrīdē".
Bet jebkurā gadienā ceru, ka tu šos svētkus neaizmirsīsi un
turēsi godā.
Nu ko, mums atlikuši vēl vieni saulgriežu svētki, tu jau
zini, tie ir Ziemassvētki.
Anekdotes
- Četras nedēļas pēc Miķēldienas tikušas sauktas par
netīro laiku, tamdēļ ka tad reizēm nāk sniegs, reizēm lietus,
reizēm salst, tad atlaižas un lieli dubļi. Šinīs nedēļās
zirgi jābaro vēl stiprāki kā pavasarī, sējas laikā.
Pēc šām četrām nedēļām nācis kāzu laiks atkal četras
nedēļas. Tajās tikušas dzertas kāzas visiem, kas tanī gadā
nodomājuši apprecēties. Pat lopiņus šajā laikā aizmirsuši
pabarot.
Tā vienam bijis telēns ielikts kādā kūtiņā, kas
nedabūjis ēdienu ne redzēt. Tas ieraudzījis caur durvju
šķirbu āzi staigājam garām. Teļš bļāvis: "Vai kāzas jau
beigtas?" Bet āzis, kas bijis labi izmielojies ap kāzinieku
kamanām un kuram šis laiks bijis ļoti pa prātam, atblējis
telēnam pretī: "Vēl četru nedēļu!" un aizgājis no kūtiņas
projām.
Ticējumi
- Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.
- Līdz Miķeļiem vajag visu novākt, jo tad sniega vārti
vaļā.
- Miķēļa dienā nevar neko mājā nest, jo to apēdot žurkas
un peles.
- Ja Miķēļdienā silts lietus līst, tad būs mīksta ziema.
- Ja Mikālī vēl ozoliem zīles, tad dziļi Ziemassvētki.
- Miķēļa dienas vakarā jāraugās, lai govis nenes mājā aiz
lūpas zāļu kušķīti, jo tad ienes mājā badu.
- Miķeļa vakarā puišiem jāved nesaderētās meitas pie
krāsns un meitai jāteic: "Drasti pečka! Kad nav sildītāja,
lai silda pečka!"
- Pļaut beiguši, ķer Jumi, t.i., metas kūleniski un kliedz.
Kas pēdējais paliek pļaut, tas pļaus katrā ziņā arī otrā
gadā.
- Ja saimnieks jumi atrod, tad bagāta raža gaidāma.
- Ir arī riekstu jumis: ar diviem kodoliem. Ja tādu jumi
atrod, tad viens kodols jāēd pašam un otrs jādod draugam, jo
tad, mežā aizmaldoties, ļaudis dzirdēšot saucienu un
atbildēšot.
- Kas vosorys laikā rudzūs atrass div vuorpeņis vīnu vīt,
itei pīzīmej jam lobu un jaunu dzeivi un taipat lelu laimi.
A kas atrass pīci vai seši vuorpeņis, tod itei pīzīmēj, ka
jis dzeivuos uz šo pasauļa koč laimeigi, bet par tik godu,
cik ti atroda vuorpeņu vīnu vīt, jis miers zemī.
- Jumja vārpu vajagot glabāt aiz klēts sijas, tad tur
guļot klāt pūķis, kas velk bagātību klētī.
- Ja jumi ēd, tad dvīņi dzimst.
|
|
|
